Treniņa aina. Centrā — Kārlis Ērglis (Hudīnī). Mārtiņš Kalita (pa kreisi), kas spēlē treneri Rolandu Upatnieku, kliedz, ka viņam no kaut kādiem aktieriem bobslejisti jāuztaisa. Foto — Justīne Grinberga.
Liepājas teātra izrāde Latviešu raķetes — dokumentāls varoņeposs par Latvijas bobsleja dzimšanu
Sportam un teātrim ir daudz kopīga. Un runa nav tikai par to, ka abi ir uz skatītāju vērsti performances veidi. Modernais sports, tāpat kā māksla, rada un apliecina vērtības, izcīna ideoloģiskas cīņas, veido identitātes. Un tieši par to ir Regnāra Vaivara jaunā izrāde Liepājas teātrī Latviešu raķetes.
Izrāde sociālajos tīklos tika asprātīgi reklamēta kā pasākums, uz kuru iet vīri, dāmas paņemot līdzi. Tāpēc sāksim ar «vīrišķīgāko» iestudējuma daļu — sporta vēsturi. Stāsts ir par bobsleju Latvijā — no pirmsākumiem līdz pirmajām nacionālajām uzvarām — un balstās intervijās ar cilvēkiem, kas šajā procesā bijuši iesaistīti. 80. gadu sākumā olimpiskajās spēlēs PSRS zaudēja medaļu līderes pozīciju, un atklājās, ka šis pazemojums noticis tāpēc, ka PSRS nebija bobsleja izlases, tātad — arī medaļu bobsleja kategorijās. To vajadzēja labot, īsajā starplaikā starp divām olimpiskajām spēlēm radot Padomju Savienībā vēl neeksistējošu sporta veidu un sagatavojot medaļniekus. Un tā uz skatuves uznāk treneris Rolands Upatnieks, kas apņemas izdarīt neizdarāmo — bariņu vieglatlētu četros gados padarīt par izciliem bobslejistiem. Latvijai šis sižeta pagrieziens ir īpaši «garšīgs», jo tikpat neiedomājamā kārtā pretendenti, ko Upatnieks nolasa, gandrīz visi ir latvieši.
