Divi teksti par Latviju — atšķirīgas versijas par to, kā atskatīties uz vēsturi
Ko nozīmē būt nākušam no Austrumeiropas — autobiogrāfiskajā darbā Dzimtā Eiropa jautā pazīstamais dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts Česlavs Milošs.
Jā, ko gan tas īsti nozīmē — divās pilnībā atšķirīgās versijās mums stāsta Tālivaldis Margēvičs un Anna Velēda Žīgure. Abu autoru grāmatas ir tik dažādas, cik nu vien iespējams. Anna V. Žīgure savā Mūsu tautas gaita Latvijas pagātnes stāstu ir diegusi no maziem atmiņu deķīšiem, no deķīšu stūrīšiem un sīkgabaliņiem, kurus rakstījuši un stāstījuši visdažādākie ļaudis. Tālivalža Margēviča pieeja romānā Zirgu gaļas pārdevējs ir skatīt Latvijas 20. gadsimta ceļu caur viena cilvēka un viņa dzimtas pagātni — it kā jau hronoloģiski un kā kinolentē, bet arī ar Miloša Dzimtajā Eiropā piesaukto tēlu neizbēgamās sastapšanās un pārklāšanās slāni. Jo kaut kas «toreiz» taču vienmēr apvēršas kādā konkrētā «tagad».
