Sandro Veronēzi romāns Kolibri ved lasītāju cauri ciešanām un pretī gaismai
Kolibri ir galvenā varoņa Marko Karreras bērnības iesauka. Savulaik pielipusi par viņa sīko augumu, dzīves gaitā tā pieņem arī citu nozīmi. «Tu esi kolibri tāpēc, ka visu savu enerģiju ieguldi pūliņos palikt uz vietas,» dzīves beigu cēlienā Marko raksta mūža mīlestība Luīza. Kādā agrākā vēstulē viņa arī ieminas, ka acteku mitoloģijā pārvēršanās par kolibri ir bijusi augstākā pēcnāves dāvana, atvēlēta cīņā kritušiem karotājiem un dievu upuriem. Taču Marko par kolibri kļūst jau dzīves laikā, galvenokārt «pateicoties» ciešanām.
Gadu gaitā viņš zaudē gandrīz visus sev tuvos cilvēkus — daži mirst lielākoties traģiskā nāvē, savukārt citi vienkārši neaizsniedzami attālinās. Katrs no šiem zaudējumiem sašaurina Marko pasauli, līdz viņš tajā paliek gandrīz viens. Un tad patiešām nākas pielikt visus spēkus, lai paliktu uz vietas, nepazūdot bezgalīgajā tumsā. Taču tieši šie centieni un pārdzīvojumi dara viņu skaistu, starp rindām saka autors, tā atklājot arī savu versiju mīklai, kāpēc acteki tik augstu vērtējuši iespēju pēc nāves tapt par kolibri.
