Vīna etiķetes. Imanta Ozoliņa grafika, 1969. No Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas
Izstāde Uz lielās dzīves trases. Sešdesmito gadu grafiskā valoda ir dziļa un pētīšanas vērta
Ziemas brīvdienās 1955.gadā Latvijas Universitātes students Ojārs Vācietis uzrakstīja slaveno dzejoli Meitene no manas klases, frāzē «uz lielās dzīves trases» noķerot ne tikai savu personisko pārmaiņu laiku, bet visas pasaules gaidas masu industrializācijas laikmeta sākumā, kad dzima arī jauns 20.gadsimta ekonomikas, estētikas un dzīvesstila jēdziens - dizains. Aiz muguras palika radošuma emigrācija un represijas, kas iznīcināja Latvijas arhitektūras izglītības fundamentu, bet priekšā bija iespējas, ko solīja oficiālie Maskavas dokumenti, ar likumu nosakot pārmērību novēršanu arhitektūrā un mākslinieciskās konstruēšanas (mūsdienu valodā - dizaina) biroju atvēršanu rūpnīcās. Arhitekti tajā brīdī pārstāvēja avangardu, jo, tā kā dizaina studiju programmas Latvijas Mākslas akadēmijā tika ieviestas vēlāk, ar māksliniecisko konstruēšanu jeb dizainu sākumā nodarbojās tieši viņi.
