Šajā 1859.gadā tapušajā Viljama Pauela Frita gleznā Dikenss redzams savā darba kabinetā. Izstādē līdzās manuskriptiem aplūkojamas arī citas lietas no Dikensa istabas, ieskaitot gleznā redzamo galdu, pie kura viņš uzrakstīja vairākus vēlīnos meistardarbus.
Rakstnieka vārdi vēl arvien pārspēj gleznas. Un realitāti
Londonai daudz vairāk patīk skatīties nākotnē nekā tagadnē: šīspuses laikrakstos un cilvēku sarunās par lielajiem notikumiem pārliecinoši valda vasarā gaidāmās olimpiskās spēles, nevis Čārlza Dikensa 200.dzimšanas dienas pasākumi. Lai arī viņš ir viens no britu literatūras simboliem un joprojām populārs izklaidējošu un aizkustinošu stāstu lielmeistars, vienīgās liecības par lielo gadskārtu ir pēkšņi uzplaukušie kultūras lappušu raksti un tematiskās grāmatas.
Arī viena no galvenajiem oficiālajiem pasākumiem - lielbudžeta izstādes Londonas muzejā par rakstnieka dzīvi galvaspilsētā - apmeklētāji lielākoties ir viegli atpazīstami literatūras interesenti: burvīgs trakmatainu ekscentriķu, neiedomājamu vecumu sasniegušu vīriešu un bālu jaunavu krustojums. Tikai retumis pamanāms arī kāds pārītis, vecāki ar bērniem vai apmulsumā piesarkusi sieviete ar nevaldāmu klepu - vecas pļaujmašīnas palaišanas trokšņa līdzinieku.
