Foto — LETA.
jeb Kā nosargāt realitāti?
Ceturtā vara, vārtsargs, sargsuns... Tas viss par vienu un to pašu — žurnālistiku, plašsaziņu, presi, medijiem, komunikāciju. Neiedziļinoties katra vārda ģenealoģijā, jāpiezīmē, ka daudz lietotie metaforiskie apzīmējumi radušies jau krietni sen. Vārtsarga loma presei piedēvēta 20. gadsimtā, bet tieši pirms 300 gadiem Amerikā iedibināts «sargsuņa» vārds. Tajā pašā 18. jeb apgaismes gadsimtā britu politiķis un domātājs Edmunds Bērks (1729—1797) presei piešķīris «ceturtās varas» titulu. Atcerēsimies, ka vācu filozofs un komunikatīvās darbības teorētiķis Jirgens Hābermāss publiskās sfēras sākumu saredz tieši 18. gadsimtā, bet publiskā sfēra ir preses darbības rezultāts.
Mūsdienās, kad presei palīgā sauktas daudzas un daudzveidīgas komunikācijas tehnoloģijas — gan savu jaunumu zaudējušie radio un televīzija, gan jo īpaši digitālā transformācija ar interneta portāliem, platformām un sociālo tīklu vijumiem —, no jauna saasinājies mediju lomas un ietekmes apjēguma pieprasījums.
