Ilustrācija — Kriša Salmaņa darbs Izvēle.
Pašslavinājumi atgādina maza dīķa lielas zivs eksistences vieglumu
Transnacionālisms, globālisms, kosmopolītisms, mobilitāte, migrācija… Kā šo dinamismu līdzsvaro tradicionālais, stabilais, lokālais, nacionālais? Kā novitāšu — tehnoloģisku, politisku, ekonomisku — ietekmē mainās kultūras ekosistēma un tās potenciāls? Ko tajā atzīt par pārejošu un novecojušu, ko — par patiesi vērtīgu, nosargājamu? Bez nostalģijas uzdotie jautājumi virza meklēt atbildi, kā un kas mainās globālās jeb pārnacionālās kultūras ietekmē tagad, kad tik viegli un moderni šķērsot ģeogrāfiskās, nacionālās vai simboliskās robežas?
Nepretendējot uz radikālu vērtību pārvērtēšanu, kā to 19. gadsimta beigās izdevies paveikt ģeniālajam Frīdriham Nīčem (Nietzsche, 1844—1900), šoreiz «nemierīgām pārdomām» piedāvāta tikai viena kultūras ekosistēmas pavadparādība — provincialitāte un tās iespējamās pārvērtības transnacionālajā jeb globālajā sabiedrībā.
