Antonijs Zunda. Foto: Gints Ivuškāns, F64
Komisija vēlas apkopot iepriekš nepublicētus dokumentus par starpkaru periodu
Viens no apvienotās vēsturnieku komisijas darbības klupšanas akmeņiem ir tas, ka divas trešdaļas no pasūtītajām dokumentu kopijām mēs neieguvām, intervijā aģentūrai LETA atzinis Latvijas-Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda.
Krievijas puse solījusi, ka pasūtītās dokumentu kopijas varēs saņemt 2014.gada pavasarī, pēc tam termiņš tika pārcelts uz 2014.gada rudeni. "Līdz apvienotās komisijas darbības iesaldēšanai mēs pasūtītās dokumentu kopijas tā arī nesaņēmām. Tas sarežģīja apvienotās vēsturnieku komisijas darbību. Manuprāt, Krievijas arhīvu aizbildināšanās ar lielo aizņemtību un lielo pasūtījumu skaitu neiztur kritiku, jo mēs taču esam starpvalstu komisija, mūsu pasūtījumiem vajadzēja būt prioritāriem. Mēs gribējām ievietot krājumā ne tikai Krievijas arhīvos atrastos dokumentus, bet arī Latvijas arhīvu dokumentus par Latvijas un PSRS attiecībām starpkaru periodā, kas agrāk nav publicēti," pastāstīja Zunda.
