Ieva Čīka, LETA.
Valsts atbalsts apsīcis, privātais pasākums panīcis, un tāpēc “gribas kaut ko savā valstī mainīt”
“Pagaidām mani neviens politikā nav aicinājis, bet nezinu, kas notiks rīt. Cilvēks neko neizlemj, viss tāpat tiek izlemts tur, augšā. Bet ir viena lieta, ko es zinu droši, - nedrīkst cilvēkus rīdīt savā starpā.” “Kad dzīvoju šeit uz vietas, man viss liekas normāli, bet, kad aizbraucu prom un redzu, kādas ir attiecības starp cilvēkiem citur, gribas kaut ko savā valstī mainīt.” Tie ir fragmenti no režisores Gaļinas Poliščukas intervijas Ivaram Āboliņam žurnālā “SestDiena”, 2010. gada 26. jūnijā.
Žurnāla “SestDiena” jaunākajā numurā publicēta aizraujoša intervija ar “elitārās Teātra observatorijas” režisori Gaļinu Poliščuku. Un aizraujoša tā nav tikai tāpēc, ka intervijā apgalvots viens, proti - režisori neviens neaicina politikā, viņas teātrim nav piešķirts valsts finansējums, un tāpēc viņa “Latvijā nestrādās vairs nekad”, bet jau pēc mirkļa atklātībā nāk kas pilnīgi cits - Poliščuka jau 17.maijā, tātad piecas dienas pirms Tautas partijas (TP) kongresa, TP valdes sēdē uzņemta partijā.
