Foto: EPA/LETA.
Nekad vēl politiķi un vēlētāji Eiropā savos uzskatos nav bijuši tik tālu cits no cita
Eiropas lielā projekta aizstāvji pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir saņēmuši pēdējo brīdinājumu par pieaugošo plaisu politiskajā arēnā starp vēlētāju un politisko spēku interesēm. EP vēlēšanu iznākums, visdrīzāk, kaitēs Eiropas izaugsmes izredzēm, jo sarežģītāka kļūs lēmumu pieņemšana, cietīs reformas, kā arī pasliktināsies bezdarbnieku liktenis.
Lai arī skeptiski noskaņotie ES vēlētāji ir guvuši nozīmīgus panākumus visā Eiropā, tomēr šie panākumi varētu būt veltīgi, jo vecajai gvardei - konservatoriem, liberāļiem, zaļajiem un sociāldemokrātiem - joprojām pieder nospiedošais vairākums - 70% mandātu.
ES sistēma gan ir uzbūvēta tā, lai aizsargātu esošo birokrātisko modeli un tā ir izteikti labvēlīga politiskajām partijām, kas ir noskaņotas par labu ES. Tomēr tā neļauj ignorēt vēlēšanu rezultātus Lielbritānijā, Itālijā, Grieķijā, Dānijā un Francijā. Vislielākā ietekme ir vēlēšanu rezultātiem Francijā un Lielbritānijā, kur Marinas Lepēnas Nacionālā fronte saņēma 25% vēlētāju balsu, bet Naidžela Feridža vadītā Lielbritānijas Neatkarības partija būtībā „iznīcināja" tradicionālās varas partijas, iegūstot 28% balsu un 23 mandātus. Lielbritānijas Neatkarības partija nu ir uzkāpusi uz nacionālās skatuves, līdzīgi kā Francijā, kur Marina Lepēna neapšaubāmi ir kļuvusi par spēku, ar kuru ir jārēķinās nākamajās prezidenta vēlēšanās.
