"Sony" jaunākā leptopa modelis "Vaio". Foto: AFP/LETA
Augstskolām jāpārliek akcenti, jāspecializējas un jātuvinās praktiskās pasaules vajadzībām
Tā vien šķiet, ka Latvija savus panākumus kādā jomā visstraujāk spējusi sasniegt tieši ārēja spiediena rezultātā. Vai nu tās bija ES regulu un direktīvu prasības, kuras nācās piemērot, lai, iestājoties ES, valstī nozarpolitika būtu sakārtota, vai arī ārējie draudi valsts drošībai, kas liek pildīt solījumu pienācīgi finansēt aizsardzību. Tik vienkārši, bet ne vienmēr „stingrā roka" ir bijusi tik atklāti pamanāma. Moderno tehnoloģiju radītās pārmaiņas ir daudz nemanāmākas. Tās mainījušas ne tikai mūsu ikdienu, bet arī izglītības sistēmas robežas.
Šodien augstākā izglītība un pētniecība sastopas ar pieaugošu globalizāciju, konkurenci, prasībām pēc augstskolu specializācijas un izgudrojumu komercializācijas. Pieaugošās izglītības izmaksas rietumu pasaulē kombinācijā ar izmaiņām darba tirgū un nabadzīgo valstu ekonomikas vidi šo spiedienu tikai pastiprina. Šajā sakarā Pasaules Ekonomikas foruma Globālā padome jautājumos par universitāšu nākotni (The Global Agenda Council on the Future of Universities) ir definējusi trīs galvenos izaicinājumus augstākajai izglītībai pasaulē - 1) jaunās tehnoloģijas un online izglītība, kas ietekmē visus apmācību un studiju modeļus; 2) pētniecības un zināšanu jaunrade, ko pastiprina tehnoloģiju, kapitāla fondu, industriju un citu tirgus spēlētāju parādīšanās, kas ir papildus faktori ārpus augstskolu vienpusējas ietekmes; 3) izaicinājumi universitāšu tradicionālajām vērtībām. Ko no tā varam secināt?
