Foto: Evija Trifanova, LETA
Iluzorā statistika valsts līmenī nedod priekšstatu, kā Latvijā jūtas bizness
Savulaik - 2013.gada maijā - grozot Komerclikumu un iekļaujot tajā t.s. "antireiderisma normas", bija plānots "nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu". Pirmais - aktualizēt uzņēmumu dalībnieku (īpašnieku) reģistrus, lai turpmāk izslēgtu kapitāldaļu nozagšanu kādam uzņēmējam - kapitālsabiedrības līdzīpašniekam jeb sarežģītus reiderisma uzbrukumus. Otrais - tādā veidā attīrītu uzņēmējdarbības vidi no tukšiem uzņēmumiem, kas tikai rada šķietamību par lielu kapitālsabiedrību masu valstī un līdz ar to - aktīvu uzņēmējdarbības vidi, tā apgrūtinot kontrolējošo iestāžu darbu.
Prasība pēc aktualizācijas testē dzīvos
Kā zināms, 2013.gada maijā tika pieņemti grozījumi Komerclikumā, nosakot, ka līdz 2015.gada 30.jūnijam visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz Dalībnieku reģistra pirmais nodalījums jeb SIA aktuālais īpašnieku saraksts. Tas ar savu parakstu jāapstiprina SIA amatpersonai - īpašnieku ieceltajam valdes loceklim jeb valdes priekšsēdētājam. Turklāt visi paraksti jāapstiprina notariāli, tā nodrošinoties pret parakstu viltojumiem. Šie "antireiderisma noteikumi" tika pieņemti tāpēc, ka Latvijā 2012.gadā bija manāmi mēģinājumi nelikumīgi pārņemt uzņēmumus, viltojot īpašnieku vārdā UR iesniegtos dokumentus.
