Teds Nolans kopā ar hokejistiem. Foto: Romāns Kokšarovs, F64
Kas noticis, ka hokejisti raujas pie Teda Nolana izlasē?
Virsrakstā lietots izteikti militārs termins, kas vieniem asociēsies ar 1991.gada ziemu, kad uz Rīgu tika sūtīts „pēdējais traktors". Kādam varbūt ar 1941.gada ziemu, kad pie Maskavas ierakumos šautene tika likta rokā „pēdējam pionierim". Taču cīņai līdz „pēdējai patronai vai bultai" ir daudz senāka vēsture un šoreiz ne par to. Šoreiz par hokeju un totālu mobilizāciju Latvijas izlases rindās.
Ar faktu, ka vienkāršajam mirstīgajam nu ļoti gribas redzēt, ko krievi izdarījuši ar gandrīz 40 miljardiem eiro, kas būs iztērēti gatavojoties ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos, to izskaidrot nevar. Nē, nē, ne Sandim Ozoliņam, ne Aleksandram Ņiživijam šis nebija galvenais motīvs, lai pirms olimpiskā kvalifikācijas turnīra atgrieztos Latvijas izlasē. Un pilnīgi droši, ka viņi negrib pārspēt, teiksim, Valda Valtera vai Leona Krivāna rekordu ar neskaitāmu aiziešanu un atgriešanos basketbolā. Arī ar LHF prezidenta Kirova Lipmana pieaugušo satraukumu tam ir maza saistība. Ne jau Kirova dēļ viņi ir pie Nolana.
