Apsūdzētais bijušais Andra Šķēles padomnieks Jurģis Liepnieks pērngada maijā pirms Rīgas apgabaltiesas sēdes, kurā turpina skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu. Foto: Ieva Lūka, LETA.
Par tiesiskumu valstī jācīnās ne tikai vārdos, bet arī darbos
To, ka gribam dzīvot tiesiskā valstī, Latvijas tauta apņēmīgi paziņoja jau 1988.gada 7.oktobrī Mežaparkā, lielā skaitā pulcējoties uz manifestāciju "Par tiesisku valsti". Tas bija dienu pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas un lielā vēstures rata neatgriezeniskas iekustināšanas Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas virzienā. To, ka joprojām neesam sasnieguši labāko iespējamo tiesiskuma līmeni mūsu valstī, paši labi zinām, un par to mums ik dienas atgādina gan notikumi iz valsts dzīves, gan sabiedriskajā sarunā nemitīgi klātesošais prasīgums pēc tiesiskuma.
Tiekšanās pēc pilnības un vārdos izteikts stingrs prasīgums ir svarīgi priekšnoteikumi kāda mērķa sasniegšanai un nostiprināšanai ilgtermiņā. Tomēr mērķis var izrādīties nesasniedzami tāls, ja, kā teikts sakāmvārdā, - "ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē". Vēl jo vairāk tad, ja sakāmvārda būtība rēgojas acu priekšā tik bezkaunīgi un tik redzamā vietā kā sabiedriskā televīzija.
