Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Tiklīdz sāksim pazaudēt ticību tam, kas mums ir patiesi vērtīgs un ko vērts aizstāvēt, tā zudīs jebkādas iespējas iegūt sabiedrotos
Ikvienam, kurš aktīvi seko līdzi Ukrainas notikumiem, vēro starptautisko un Latvijas cilvēku reakciju, ir virkne neatbildētu jautājumu.
Vai tā ir tikai lielvaru stīvēšanās par stratēģiskām pozīcijām, vai sākums globālai bezkompromisu cīņai? Vai tas starptautiskais atbalsts, uz ko velti cerēja mūsu vectēvi, ir pavisam kaut kas atšķirīgs no tām garantijām, kuras šodien sola NATO 5. pants? Vai nedrošība un saspīlējums drīz pāries, vai vilksies mokoši ilgi, vai varbūt notikumi attīstīsies lavīnveidīgi, sasniedzot mūs ātri un nesagatavotus? Ja notiks kāds no sliktākajiem scenārijiem, kā tas būs? Kur atradīsies katrs no mums, kur būs mums tuvie? Vai zināsim katrs, kas jādara? Vai radīsim sevī spēku pieņemt vispareizāko lēmumu? Vai vispār būs iespēja?
