Foto: Evija Trifanova, LETA
„Vienkāršais cilvēks" vispirms vēlas darbu, kas dod iespēju nodrošināt sevi, izskolot bērnus, apmaksāt rēķinus
Ņemot vērā pēdējās desmitgadēs no Latvijas aizbraukušo tautiešu ievērojamo skaitu, tā vien liekas, ka folklorizētais tēls lielajam vairumam līdzcilvēku asociējas tieši ar aizbraucējiem, kas, lai svešumā izdzīvotu, lielākoties strādā vienkāršu darbu. Darbs tāltālajās zemēs šiem cilvēkiem ir iespēja, kuras dzimtenē nebija. Tomēr šis stāsts nebūs par aizbraukušajiem tautiešiem, bet naivo laimes meklētāju ikvienā no mums.
Vienkāršais cilvēks ir tāds kā pretmets šķietami skaistākajam, inteliģentākajam un gudrākajam cilvēkam, kas dominē televīzijā, internetā, kultūrā, politikā, ierēdniecībā un jebkurā citā mūsu raibās ikdienas sfērā. Tomēr vienkāršais cilvēks nebūt nav mazvērtīgākā sabiedrības daļa - viņš ir gatavs darīt mazkvalificētu un mazapmaksātu darbu, kas sabiedrības krējumam būtu par prastu.
