Getliņos. Foto: Ieva Čīka, LETA
Kā monopolists diktēs noteikumus un Rīgas dome vienmēr varēs pamatot pieaugošās izmaksas
Sadzīves atkritumi ir apgrūtinājums, no kura katrs saprātīgs iedzīvotājs vēlas atbrīvoties pēc iespējas ātrāk. Strauji palielinoties patēriņam, palielinās poligonos noglabājamo atkritumu daudzums. Gudra un dabai draudzīga sabiedrība šķiro un pārstrādā atkritumus, lai nebūtu atkritumu izgāztuvēm jāziedo arvien jaunas zemes platības.
Patlaban Rīgas domes gatavotie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi nav izdevīgi nedz rīdziniekiem, nedz arī veido labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.
Kāda tad ir gudra atkritumu apsaimniekošana un kā saskaņot dažādās intereses? Galvenais dzinējspēks ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri, brīvi konkurējot savā starpā, attīsta savas tehnoloģijas, lai no atkritumiem pārstrādes ceļā saražotu otrreizējas izejvielas, jaunus materiālus un enerģiju. Daļu no savas peļņas tie iegūst, tieši realizējot pārstrādes produktus. Konkurence ir tā, kas veicina pārstrādes tehnoloģiju attīstību, tālāku pārstrādi, kuras rezultātā samazinās noglabājamo atkritumu daudzums. Iedzīvotāji savukārt šajā procesā piedalās, šķirojot atkritumus to „radīšanas" vietā. Iedzīvotāju interesi šķirot stimulē ar zemākiem atkritumu izvešanas tarifiem, jo tālākai pārstrādei šķiroti atkritumi ir izdevīgāki.
