Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto: Ieva Čīka, LETA
Ārlietu ministrs intervijā par bēgļu uzņemšanu, NATO partnerību, valdības stabilitāti un "Vienotības" stagnāciju
Kas notiks, ja Latvija nepiekritīs pieņemt vairāk nekā 250 bēgļu?
Tīri juridiski ES Tieslietu un iekšlietu padome var balsot - mēs balsojam pret, lēmums tāpat ir pieņemts un stājās spēkā. Mums ir jebkurā gadījumā jāpieņem šos bēgļus, par kuru skaitu vienojas padome. Politiski tas nav scenārijs, ko vēlas ES dalībvalstis vai Eiropas komisija, jo tas parāda, ka ļoti smagos, jūtīgos jautājumos ES nav vienota. Vienas valsts palikšana mazākumā «pret» dod ne pārāk labu signālu par ES, kas tomēr ir balstīta uz zināmiem principiem un vērtībām.
Bet šeit nav jautājums tikai par ES, tas ir plašāks jautājums, jo lielākā daļa ES dalībvalstu ir arī NATO dalībvalstis. Ir lietas, kas mums ir būtiskas, pirmām kārtām, gatavošanās Varšavas samitam nākamgad. Tur tiks spriests gan par stratēģiju cīņā pret hibrīdkaru, kas mums ir ļoti būtiski - kā NATO līguma 5.pantu [ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām] var piemērot šim jaunajam fenomenam - , gan par [pagājušā gada] Velsas samita lēmumiem un NATO klātbūtni Baltijas valstīs, gan par gaisa telpas patrulēšana, kas ir brīvprātīga. Šie jautājumi ir vairāk saistīti, nekā es bieži dzirdu [runājam]. Mūsdienu pasaulē viss ir ļoti cieši savijies.
