Dūmi Rīgā. Foto: Ieva Čīka, LETA
Jāsāk ar lietām, kuras prasa vismazākos kapitālieguldījumus un dod vislielāko efektu
Dzīves kvalitāti visbiežāk mēdz uztvert kā ekonomisku lielumu - kādi ir mūsu ienākumi, mājoklis, apģērbs un citi labumi, kas mums pieder. Diemžēl reti runājam par tīru un svaigu gaisu, bez kura nespēj iztikt neviens, neatkarīgi no viņa statusa sabiedrībā, ietekmes vai vecuma. Patiesībā gaisa kvalitāte ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas nosaka pilsētnieka dzīves kvalitāti.
Diemžēl Rīga kopš 2005.gada regulāri pārsniedz pieļaujamās gaisa piesārņojuma normas. Katrs rīdzinieks ik dienu elpo gaisu, kas faktiski ir kaitīgs veselībai.
Zaļa valsts, pelēka pilsēta
Latvijā ir skaista un bagātīga daba - ik uz soļa var dzirdēt dziedam putnus, laukos pār ceļu pārskrien stirnas un daudzos stārķus par brīnumu uzskata tikai ārzemnieki. Taču pilsētās, īpaši Rīgā, transporta kņada un dažādi gaisa piesārņotāji pilnībā ņēmuši virsroku pār dabu. Īpaši to var redzēt, apskatot kokus ielu malās un šo koku bojātās lapas. Gandrīz pašā pilsētas centrā nemitīgi pārvietojas smagās kravas automašīnas, tūkstošiem vieglo auto „ražo" izplūdes gāzes. Dažādu ražotņu, TECu un dzīvojamo ēku skursteņi kūp, un osta, kurā galvenās kravas ir ogles, atrodas Rīgas vidū. Rīga netiek galā ar gaisa piesārņojumu. Tas krietni pārsniedz pieļaujamo, un Eiropas Komisijas jau ir sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju. Tas nozīmē aptuveni pusmiljonu eiro soda naudas.
