Krievija naktī uz otrdienu, 20. janvāri, veica kārtējo masveida uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, īpaši smagi skarot Kijivu, kur bez apkures palikušas 5635 daudzstāvu ēkas, daļa arī bez ūdens un elektrības. Vairākums no mājām tikai nesen bija atguvušas siltumu pēc 9. janvāra triecieniem, bet salā līdz –12 grādiem remontdarbi jāsāk no jauna. Attēlā: kijivieši metro stacijā uzlidojuma laikā. Foto — Scanpix
Karš Ukrainā. 204. nedēļas galvenie notikumi
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka vienošanos par mieru kavē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. «Domāju, ka [Krievijas diktators Vladimirs Putins] ir gatavs slēgt darījumu,» Tramps teica intervijā Reuters. Viņš pieļāva, ka šonedēļ varētu tikties ar Ukrainas prezidentu Pasaules Ekonomikas foruma laikā Davosā. Tikmēr Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un padomnieks Džareds Kušners plāno tuvākajā laikā doties uz Maskavu.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepazīstināja ar ES plānu nākamo divu gadu laikā atbalstīt Ukrainu ar 90 miljardiem eiro. No tiem 60 miljardi paredzēti militārajam atbalstam, iepērkot Eiropā ražotu kara tehniku, taču Ukraina varēs iegādāties ieročus arī no trešajām valstīm, ja Eiropā nebūs pieejams nepieciešamais bruņojums. Pārējie 30 miljardi eiro ir atvēlēti Ukrainas budžeta atbalstam, taču tie ir saistīti ar turpmākām reformām demokrātijas, tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā.
