Radars Pasaulē

  • ir.lv
  • 19.05.2010
  • IR
Īslandes vulkāna Eijafjadlajegidla pelni, kas aizvien rada zaudējumus aviokompānijām, dažiem ir kļuvuši par preci. Interneta veikalā Nammi.is var nopirkt pelnus 160 gramu trauciņā par 23,80 eiro. Foto — LETA/AFP

Īslandes vulkāna Eijafjadlajegidla pelni, kas aizvien rada zaudējumus aviokompānijām, dažiem ir kļuvuši par preci. Interneta veikalā Nammi.is var nopirkt pelnus 160 gramu trauciņā par 23,80 eiro. Foto — LETA/AFP.

Nedēļas notikumi pasaulē

Eiropas Komisija 12.maijā rekomendēja Igaunijas uzņemšanu eirozonā 2011.gada 1.janvārī. EK un Eiropas Centrālā banka apstiprināja, ka Igaunija ir paveikusi visus mājasdarbus un atbilst visiem kritērijiem, lai ieviestu ES vienoto valūtu. Galīgo lēmumu jūlijā pieņems ES Padome. Ja lēmums būs pozitīvs, Igaunija kļūs par 17.valsti eirozonā un pirmo Baltijas valsti, kurā ieviests eiro. Igaunija nupat arī saņēmusi uzaicinājumu pievienoties pasaules attīstītāko valstu organizācijai OECD. Latvija plāno ieviest eiro 2014.gadā, ja spēs izpildīt ieviešanas kritērijus.
 
Eiropas Komisija varētu kontrolēt nacionālo valstu budžetus, ja ES dalībvalstu atbalstu gūtu tās priekšlikums, ka tām jāiesniedz savi budžeti izskatīšanai Briselē, pirms tie tiek nodoti izskatīšanai valstu parlamentos. Ierosinājums paredzēts kā daļa no pasākumu kopuma, lai izveidotu Eiropas mēroga uzraudzības režīmu, kas ierobežotu valstu pieaugošās parādsaistības, kuras apdraud reģiona finanšu stabilitāti un ekonomikas atveseļošanos. Plāns tapis, ņemot vērā Grieķijas finanšu krīzes radīto apdraudējumu savienības finanšu sistēmai un pat kopējās valūtas eiro pastāvēšanai. Viens no krīzes iemesliem bija Grieķijas valdības gadiem ilgi slēptais patiesais valsts budžeta stāvoklis. Tomēr par priekšlikumu gaidāmi asi strīdi dalībvalstīs, kuras to varētu uzskatīt par savu suverēno tiesību ierobežošanu.
 
Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Lielbritānijā izveidota koalīcijas valdība, ko vadīs Deivids Kamerons. Pēc 13 gadu leiboristu valdīšanas pie varas atgriezusies Konservatīvā partija, kas negaidīti ātri - piecas dienas pēc vēlēšanām 6.maijā, - noslēdza vienošanos ar Nika Klega vadīto Liberāli demokrātisko partiju par darbu kopīgā valdībā, līdzko Leiboristu partijas līderis Gordons Brauns 11.maijā atkāpās no valdības un partijas vadītāja amata.

Jaunākajā žurnālā