ASV izlūkdienesti ir atmaskojuši Krievijas specdienestu plānu nogalināt vācu ieroču kompānijas Rheinmetall vadītāju Arminu Papergeru. Viņa uzņēmums Ukrainai piegādā artilērijas lādiņus un tankus. Tagad Papergeram nodrošināta papildu apsardze. Attēlā: Papergers (no kreisās) ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu pie tankiem Leopard šā gada februārī. Foto — Scanpix.
Karš Ukrainā. 124. nedēļas galvenie notikumi
Otrajā samitā par mieru Ukrainā vajadzētu piedalīties arī Krievijas pārstāvjiem, uzskata Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Krievija nebija uzaicināta uz pirmo samitu, kas pirms mēneša notika Šveicē. 44% ukraiņu uzskata, ka ir pienācis laiks sākt oficiālas sarunas starp Ukrainu un Krieviju, bet 35% ir pret to, liecina jūnijā veikta aptauja.
NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs apstiprināja, ka Ukrainai ir tiesības uzbrukt militāriem mērķiem Krievijā. Pagājušajā nedēļā Vašingtonā notikušā samita deklarācijā Krievija nosaukta par «vislielāko apdraudējumu sabiedroto drošībai» un uzsvērts, ka «izšķirošu» atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu sniedz Ķīna. Tajā pašā laikā NATO apņēmās nākamgad piešķirt Ukrainai vismaz 40 miljardu eiro militāro palīdzību un apliecināja atbalstu «neatgriezeniskam» Ukrainas ceļam uz dalību aliansē pēc kara beigām.
