Šā gada Nobela Miera prēmija piešķirta Pasaules Pārtikas programmai WFP par tās centieniem cīnīties ar badu un uzlabot apstākļus mieram konfliktu zonās. 1961. gadā dibinātā ANO organizācija pagājušajā gadā palīdzējusi 97 miljoniem cilvēku, izdalot 15 miljardus pārtikas devu 88 valstīs. Miera prēmijai šogad bija pieteikti 318 pretendenti. Bukmeikeri prognozēja, ka lielākās izredzes saņemt šo prestižo balvu šogad ir 17 gadus vecajai zviedru klimata aktīvistei Grētai Tūnbergai vai Pasaules Veselības organizācijai par tās centieniem apturēt koronavīrusa pandēmiju. Attēlā: jemeniešu zēns ar Pasaules Pārtikas programmas piegādāto graudu maisu. Foto — Scanpix.
Nobela prēmija ekonomikā
piešķirta ASV Stenforda Universitātes zinātniekiem Polam Milgromam un Robertam Vilsonam par izsoļu teorijas pētījumiem, bet balva literatūrā piešķirta ASV dzejniecei Luīzei Glikai (attēlā), kas pazīstama ar pievēršanos bērnības un ģimenes dzīves tēmām. 77 gadus vecā Glika izpelnījusies atzinību par «savu nekļūdīgi poētisko valodu, kas ar skaudru skaistumu individuālo eksistenci padara universālu,» teikts Nobela akadēmijas paziņojumā
Eiropas Parlaments 2020. gada Saharova balvai izvirzīja Baltkrievijas opozīciju, Hondurasas vides aizstāvjus un Mosulas arhibīskapu no Irākas. Balvu pasniegs 16. decembrī.
ES ārlietu ministri pēc svētdien Minskā notikušo protestu brutālas apspiešanas pirmdien vienojās, ka ES ir gatava piemērot sankcijas Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko. Ministri atbalstīja arī sankcijas Krievijai par opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanu. Par to ES jālemj samitā 15. un 16. oktobrī. Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Genādijs Kazakevičs pirmdien brīdināja, ka spēka struktūras gatavas izmantot kaujas ieročus kārtības nodrošināšanai valstī. Tā esot atbilde arvien radikālākiem un agresīvākiem protestētājiem pret Lukašenko.
