Pirms otrdien gaidāmās Katalonijas reģionālās valdības premjera Karlesa Pudždemona runas par reģiona neatkarību pieauga spiediens, lai panāktu atteikšanos no ieceres vienpusējā kārtā pasludināt neatkarību no Spānijas. Centrālā valdība Madridē, kas ierauta dziļākajā politiskajā krīzē kopš 1981. gada militārā apvērsuma, paziņoja, ka uz jebkādu neatkarības deklarāciju tā reaģēs nekavējoties. Spiedienu uz Katalonijas valdību izdarīja ne tikai ES, bet arī vietējie uzņēmēji — par aiziešanu no reģiona paziņoja lieli uzņēmumi un bankas.
Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka 18. oktobrī sāks sarunas par koalīcijas valdības veidošanu ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un zaļajiem. Soli uz priekšu valdības veidošanā varēja spert tāpēc, ka svētdien Merkele piekrita ierobežot bēgļu skaitu valstī un kristīgajiem demokrātiem bija iespēja vienoties ar partner-
organizāciju par kopīgu konservatīvo pozīciju.
