Pētniece Māra Laizāne piedalās "Ascendum" atbalstītā pētījuma "Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai" rezultātu prezentācijas pasākumā. Foto: Rebeka Žeire, LETA
Liela daļa jauniešu izrāda pilnīgu intereses trūkumu par politiku
Lai arī pārsvarā mazākumtautību skolu skolēni Latvijā apgūst izglītību skolās ar krievu mācībvalodā, viņi sevi bieži vien neidentificē kā krievus un nejūtas piederīgi Krievijai, liecina biedrības "Ascendum" atbalstītā pētījuma "Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai" rezultāti.
Pētījumu piecu mēnešu garumā veica Māra Laizāne, noskaidrojot mazākumtautību skolu skolēnu viedokli par sabiedrībā ilgstoši pastāvošajiem stereotipiem, kas skar viņus un viņu piederības sajūtu Latvijai.
Pētniece arī secinājusi, ka tajā pašā laikā mazākumtautību skolēni nejūtas arī kā latvieši, jo uzskata, ka tas ir "asiņu" jautājums - par latvieti var piedzimt. Šie divi iemesli rada ne vien atsvešinātību no valsts pamatiedzīvotājiem un politikas, bet arī atstumtības sajūtu kopumā.
