Miķelis Valters. Publicitātes foto
...kāda valstsvīra simt četrdesmitajā gadskārtā
1968. gads. Kad Parīzē versmoja jaunā viļņa revolūcija, kad par Čehoslovākijas līderi jau bija izvēlēts Prāgas pavasara Dubčeks, kad aiz okeāna savu kulmināciju piedzīvoja Lutera-Kinga filozofijas iedvesmotā Afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustība un pretkara protesti, "Beatles" un "Led Zeppelin" laikmetā, pilotēto kosmosa kuģu, polivinilhlorīda un Rabanes spozmē, Kubrika odisejas, Vadima barbarellas un Bunjuela dienas skaistuļu gada 27.martā, franču Rivjēras romiešu uzvaras dievietei par godu dēvētajā sirdī acis uz mūžu aizvēra sens vīrs, kurš bija izsapņojis, iecerējis, aprakstījis, nodibinājis, aizsargājis un zaudējis kādu valsti, pats savu valsti. Gribētos ticēt, ka sava mūža pēdējos brīžos viņš ticēja, ka viņš vēstures rata līkločos izrādīsies uzvarētājs.
