Temīda. Foto: Edijs Pālens, LETA
Šķīrējtiesu popularitāte Latvijā ir skaidrs mūsu tiesu sistēmas pārslogotības un laikietilpības spogulis
Pašās janvāra beigās valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais „Šķīrējtiesu likuma" projekts, kas tagad nodots atzinuma sniegšanai vairākām ministrijām, KNAB un citām organizācijām. Jāpiekrīt medijiem - ministrs Jānis Bordāns (NA) atrotījis piedurknes, lai sakārtotu iespējamo šķīrējtiesu regulējuma modernizāciju un reformu. Diskusijas notiek par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Bet tā vien šķiet, ka līdz ar ūdeni no siles izliesim arī bērnu...
Kas tad ir šķīrējtiesa?
Šķīrējtiesas ir nevalstiski privātā kārtā nodibinātas ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijas. Šķīrējtiesa nav tiesa tās likumiskā izpratnē - ja tiesu tiesnešus pēc rūpīgas atlases un pārbaudījumiem amatā apstiprina Saeima un to darbība tiek uzraudzīta no valsts puses, tad par šķīrējtiesnešiem konkrētā strīda izšķiršanā darījuma partneri var pieaicināt faktiski jebkuru personu, kurai ir juridiskā izglītība un trīs gadu pieredze juridiskā profesijā. Latvijā patlaban ir reģistrētas 212 šķīrējtiesas, no kurām aktīvi darbojas tikai neliela daļa, salīdzinājumam - Lietuvā un Igaunijā darbojas tikai pāris šķīrējtiesas.
