Tēlnieka Paula Jaunzema kaltie akmeņi darbnīcā Vakarbuļļos represēto Latvijas iedzīvotāju piemiņas memoriālam Torņkalnā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Pienācis laiks kvalitatīvi pārskatīt Latvijas oficiālo atceres kalendāru
Šajā nedēļas nogalē jau 15.gadu Latvijā bez Vairas Vīķes-Freibergas tradicionālās dzimšanas dienas, AIDS starptautiskās dienas, eglīšu iedegšanas un citiem ik gadu presē aprakstītiem notikumiem ir arī pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Nez, vai kāds to vispār piemin? Retais arī zina, par ko būtu jāsēro. Tas mudina pārdomāt Latvijas oficiālo piemiņas dienu kalendāru. Politiķiem tas būtu jāpārskata.
Šī atceres diena, kuru reizumis dēvē par Latviešu operācijas atceres dienu, ir samērā jauna - tā oficiāli kalendāros ir kopš 1998.gada. To ieviest rosināja Austrumu Latviešu biedrība, lai pieminētu latviešus, kuri XX gadsimta trīsdesmito gadu beigās Padomju Savienībā cieta staļiniskā režīma īstenotajās etniskajās tīrīšanās. Kopumā represijas skāra vairāk nekā 26 000 PSRS dzīvojošo latviešu, no kuriem nogalināja ap 17 000, daudzus ieslodzīja vai izsūtīja uz Sibīriju, bet noslepkavoto latviešu bērnus ievietoja bērnu namos.
