"Ikdienas dzīve starp karu un mieru" - lielformāta fotogrāfijas no Otrajā pasaules karā sagrautā Potsdamas laukuma Berlīnē tagad izstādītas brīvdabā. Foto: AFP/LETA
Vēsture jāredz kopsakarībās
Ļaujoties Latvijas lielās kaimiņvalsts psiholoģiskajai agresijai, sabiedriskā saruna mūsu valstī pēdējā gada laikā savērpusies draudīgā it kā neizbēgama kara priekšnojautu murskulī, nereti pazaudējot skaidru skatu uz mūsu valsts un tautas pieredzi vēsturē un iespējām tagadnē.
Nenoliedzami, ka atrašanās blakus agresīvam un neaprēķināmam kaimiņam ir nomācoša un nepatīkama, taču mūsu pašu vēsturiskā pieredze liecina, ka apstākļi tomēr mainās un nepastāv mūžīga nolemtība svešas varas uzspiestai nebrīvei. Tas gan iespējams tikai tad, ja vien ir vēlēšanās un griba mācīties no vēstures, kā to kopš Otrā pasaules kara ir darījušas valstis uz rietumiem no Latvijas austrumu robežas. Tieši tas arī būtiski atšķir Latviju un Eiropu 2015.gadā no Latvijas un Eiropas 1940.gadā, pat ja uz austrumiem no mums nekas daudz starplaikā nav mainījies, vismaz pasaules uzskata ziņā.
