Izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Foto: Reinis Hofmanis, F64
Liela daļa man zināmo Latvijas pilsoņu (kādi 15, mani ieskaitot) vēlēšanās balso emocionāli, vēlēšanu kabīnēs akli iemīloties kandidātos. Pēc vēlēšanām šie ļaudis (mani ieskaitot) konkrēti zina, kāpēc nemīl konkrētos kandidātus. Secinājums - mīlestība ir akla, bet nemīlestība ir konkrēta...
Arī mūsu mazais basists bija iemīlējies, laikam Zanē. Kāpēc? To viņš nezināja, bet nesa viņai puķes un no uztraukuma sasvīdušās rokās kausētas gotiņkonfektes. Kad par šo mīlestības izpausmi uzzināja Zanes tēvs, laikam Ivars, viņš mūsu mazo basistu neiemīlēja uzreiz. Jo nav labi, ka tava meita pinas ar rokmūziķiem. Tie rokmūziķi tak neko nesaprot no iedibinātās tradīcijas un kārtības. Turklāt viņiem mēdz būt visādas idejas.
Nu, lūk, un atkal mēs pārliecināmies, ka mīlestība ir akla, bet nemīlestība ir konkrēta.
