Latvijas armijas karavīrs. Foto: Ieva Lūka, LETA
Šodienas Lāčplēsim būs jāplēš lācis ne tikai fiziski, bet arī vārdu cīņā
Lāčplēša diena un Varoņu piemiņas diena. Abas dienas ar piecu mēnešu intervālu atzīmē uzvaru pret vācu spēkiem un norāda uz, iespējams, liktenīgāko posmu Latvijas Republikas izveidošanā.
Atcerēsimies, ka Latvijas bruņotie spēki 1919.gada sākumā bija sadalīti starp Oskara Kalpaka vadīto Latviešu atsevišķo bataljonu (jeb Kalpaka bataljonu) un Jorģa Zemitāna Ziemeļlatvijas armiju (jeb brigādi).
Zināma nosaukuma simetrija nostiprinājās 1919.gada 21.martā, kad Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministrs Jānis Zālītis Latviešu atsevišķo bataljonu pārdēvēja par Latvijas armijas dienvidu grupu.
Abas armijas daļas cīnījās varonīgi - ziemeļnieki kopā ar igauņiem un dienvidnieki kopā ar vāciešiem. Sabiedrotie bija ģeogrāfijas un apstākļu spiesti, bet ātri kļuva skaidrs, ka vācieši bija gan cīņas biedri, bet nekādi sabiedrotie.
