Dziesmu svētkos. Foto: Jānis Saliņš, F64
Lai izprastu sevi, jāsaprot tautas kultūras būtība
Tiklīdz Jāņi šogad pavadīti pār vienu kalnu, pāri otram šurpu nāk Dziesmu un deju svētki. Šī vasara Latvijā un pasaules vietās, kur izkaisītas latviešu kopienas, paies zem lielas tautiskuma zīmes. Lai arī pēc Dziesmu svētkiem nemāktu tādas morālas paģiras kā pēc līgošanas krievu valodā Rīgas krastmalā, gana svētīgi ir uz brīdi apstāties vasaras skrējienā un apdomāt, kāda tad ir latviskuma un līdz ar to arī mūsu svētku dziļākā būtība.
Tā kā Jāņi jau pagājuši un izlijušu ūdeni nesasmelt, par līgošanu krieviski un Blaumaņa spēlēšanu krieviski tik vien var piebilst, ka tas ir tieši pretēji ideālam sabiedrības saliedētības modelim.
Ja Latvijas mazākumtautības grib iekļauties latviskā Latvijā, tad viņu pienesums ir iepazīstināšana ar savām kultūrām - krievu, ukraiņu, baltkrievu, poļu, nevis latviskās kultūras krieviskošana.
