Patvēruma meklētāja ar bērnu uz Serbijas-Ungārijas robežas gaida kontroli. Foto: EPA/LETA
Vecākā paaudze teju katrā imigrantā saskata draudus nacionālajai identitātei, jaunieši ir atbrīvojušies no pagātnes bailēm
Sabiedriskajā telpā patlaban plaši tiek diskutēts par to, kā sadzīvot dažādu kultūru un tautību cilvēkiem. Vai kultūras atšķirības var traucēt ikdienas dzīvē? Vai valodas barjera ir nopietns šķērslis veiksmīgai komunikācijai?
Latvijai nav raksturīga negatīva attieksme pret cittautiešiem - jau uzreiz pēc neatkarības pasludināšanas 1918.gadā jaunā Latvijas valsts pieņēma vairākus likumus par mazākumtautību skolām, kas deva iespēju mazākumtautību bērniem apgūt izglītību savu vecāku valodā.
Ļoti demokrātisks bija arī Latvijas Pavalstniecības (pilsonības) likums, kas deva iespēju Latvijas pilsonību iegūt visiem, kuri dzīvoja Latvijas teritorijā vai bija cēlušies no tās, neatkarīgi no tautības un ticības. Tolerance valdīja arī dažādu reliģisko konfesiju pārstāvju starpā.
