Latvijas valsts karogs un ģerbonis. Foto: Evija Trifanova, LETA
Uzvaras tiesā pret Izglītības ministriju pierāda, kā nodokļu maksātāju naudu šķērdē bezjēdzīgiem tiesas procesiem, lai slēptu nolaidību
Mūsu zemē ir ikdienā lietots kļuvis jautājums par nelojalitāti Latvijas Republikai. Tas skatīts kontekstā ar likumdošanas iniciatīvām likvidēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Satversmē, tas ir aplūkots politiski diskusijās kontekstā ar no Ibērijas pussalas falangistu terminoloģijas pārmantotā „piektās kolonnas" jēdzienu, analizēts, izvērtējot draudus, kādus varētu īstenot Vladimirs Putins, organizējot nemierus Latvijā kā Eiropas Savienības prezidējošā valstī.
Katrs mēs lojalitāti uztveram dažādi. Tajā skaitā sadzīviski, vienkāršrunā. Bet lojalitāte ir arī skaidrs juridisks termins, kas sakņojas Svētajos Rakstos, Ķīnas paklausības tradīcijā, viduslaiku lēņu vīru lojalitātē feodālajiem zemes kungiem, pārveidojies uzticībā absolūtajam monarham, kļuvis par laikmetīgo tiesību jēdzienu gan kontinentālās Eiropas, gan angloamerikāņu jurisprudencē.
