Foto: Gints Ivuškāns, F64
Investori var vilties, uzzinot, ka kādai valstij ilgstoši piekopjot bezatbildīgu fiskālo politiku, eiro šajā valstī tiešām var nebūt neatgriezenisks
Krīzēs vienmēr cieš globālās ekonomikas vājākie posmi. Vēsturiski tās parasti ir bijušas attīstības valstis, taču nu jau vairākus gadus eirozona izskatās kā "vārgākais dzīvnieks barā". Acīmredzot eirozonas uzbūve slēpj kādu specifisku vājumu.
Pirmais minējums varētu būt parāda apjoms, taču tas nevarētu būt īstais skaidrojums, jo Grieķijas parāds ir augsts, taču šīs valsts ekonomika eirozonas mērogā ir visai maznozīmīga. Eirozonai kopumā parāds ir zemāks nekā ASV, Japānā, Lielbritānijā. Pat Itālijas parāds nav nekas īpaši katastrofāls, ja salīdzinām kaut vai ar Japānu (2014.gadā eirozonas neto valdības parāds bija 69.8%, Itālijas - 107.5%, ASV - 79.5%, Japānas - 127.3%, Lielbritānijas - 81.0% no IKP). Tad kur slēpjas eirozonas vājums? Par to arī šajā rakstā.
