Divi darbinieki kodolatkritumu glabātavā "Asse II" Remlingenā Vācijā. Bijusī sālsraktuve, kur pie sienām vēl redzama sāls, tiek izmantota kā pazemes glabātuve radioaktīviem atkritumiem. Foto: AFP/LETA
Radioaktīvie atkritumi Vācijas sālsraktuvēs - potenciāla ekoloģiskā katastrofa
Saskaņā ar Eiropas Savienības kodolpētījumu organizācijas EURATOM datiem Latvijas iedzīvotāju uzticība kodolenerģijai krītas visātrāk visā Eiropas Savienībā. Latvija Eiropas Savienībā ir vismazāk izglītotā zeme par kodolenerģiju, un iedzīvotāju skepse pret sev nepazīstamu, jaunu un potenciāli ļoti bīstamu tehnoloģiju ir labi saprotama.
Arī pēc speciālistu skaita un kompetences šajā jomā Latvija ir Eiropas tabulas absolūtā lejas daļā. Mūsu varas iestādes ar savu noslēpumainību pret plašāku sabiedrību diemžēl ir veicinājušas iedzīvotāju skepticisma tālāku pieaugšanu kodolenerģētikā.
Tā piemēram, Latvijā nav bijusi nekāda sabiedriskā diskusija par tādu atomenerģētikā ļoti svarīgu jautājumu kā Ignalinas/Visaginas kodolatkritumu pastāvīga glabāšana.
