Grafiti ar uzrakstu "Esmu latvietis!" uz ēkas sienas Krišjāņa Barona ielā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Pārdomas sakarā ar Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēdi
Šonedēļ Rīgā notiek Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde. Tāpat kā pirms gada sēdes svinīgajā atklāšanā piedalās gan Latvijas Valsts prezidents, gan Ministru prezidents. Tātad var secināt, ka Latvijas valsts vēl uzskata šo 1956.gadā dibināto organizāciju par zīmīgu.
Brīvās pasaules latviešu apvienību (kāds bija PBLA oriģinālais nosaukums) izveidoja atsevišķas trimdas latviešu jumta organizācijas - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (LAK-EC), Amerikas latviešu apvienība (ALA) un Latviešu apvienība Austrālijā (LAA), vēlāk pievienojoties Latviešu nacionālajai apvienība Kanādā (LNAK) un Latviešu apvienībai Brazīlijā.
Ja agrāk organizācijas darbs bija lielā mērā vērsts uz tā sauktajā „brīvajā pasaulē" dzīvojošiem latviešiem un mītnes zemju valdībām, tad kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas PBLA darbība notiek arī Latvijā. Tas izpaužas divos veidos - tiešā finansiālā atbalstā un darbībā ar Latvijas valsts iestādēm un valdību, gan sniedzot padomus, gan dažos jautājumos aģitējot.
