Torņakalna kapos. Autora foto
Jāatjauno pašvaldības policijas struktūrvienība, kura rūpējas par drošību kapos
Pirmais latviešu mīlas dzejnieks Mārtiņš Lapa, pirmais latviešu teātra kritiķis Esenbergu Jānis, iespējams, pirmā latviešu sieviete ārste Marija Vecrumba, kas gāja bojā cīņā pret Bermonta karaspēku pie Jelgavas 1919. gada 21. martā, Tehniskās universitātes profesors Segals, gleznotājs Jēkabs Kazāks, skolotāja un mecenāte Natālija Draudziņa. Šie un daudzi citi slaveni Latvijas iedzīvotāji ir apglabāti Torņakalna kapos, kas ir vecākie Rīgā. Par Jāņa draudzes kapsētu tie kļuva tālajā 1769. gadā, bet jau pirms tam rakstos bija pazīstami kā Daugavas pārcēlāju un zvejnieku kapi.
1989. gadā tika veikta kapu apsekošana un tā laika situācijas novērtēšana. Pēc 20 gadiem, kad 2009. gadā tika sākta Torņakalna kapu atjaunošana, bija nopostīti vairāk nekā 60% pieminekļu. Laika zobs, vandāļi un zagļi bija paveikuši savu, un šī Latvijas vēstures daļa strauji grima aizmirstībā. Vienīgā iespēja bija strauji ķerties pie kapu sakopšanas un atjaunošanas, kamēr vēl bija ko glābt.
