Artis Kampars. Foto: Andrejs Terentjevs, F64.
Intervija ar ekonomikas ministru par aiziešanu no aktīvās politikas
Ekonomikas ministrs Artis Kampars pagājušā svētdienā "Jaunā laika" kongresā paziņoja, ka nolēmis vairs nestartēt Saeimas vēlēšanās, bet turpmāk visu uzmanību veltīt "Vienotības" stiprināšanai. Partijas biedri šo lēmumu uzņēma ar aplausiem.
Ir.lv intervija ar ministru par to, kādēļ viņš nolēmis aiziet no politikas, par "Vienotības" [ne]piekāpšanos ZZS un Lembergam, kā arī "Jaunā laika" [ne]zaudētajiem principiem.
Kas ir tie patiesie iemesli, kādēļ nolēmāt aiziet no politikas?
Es par šiem patiesajiem iemesliem esmu runājis publiski.
Publiski jūs piesaucāt divas lietas - nomelnošanas kampaņu un to, ka gribat stiprināt "Vienotību", bet tas neskan pārliecinoši.
Es nevaru, man nav iespējas katram individuāli radīt pārliecību, ka runāju patiesību un ka mans viedoklis, mana izpratne par to situāciju ir patiesa. Es tūliņ argumentēšu, bet zinu, ka ne vienmēr tas izdodas. Mēģināšu vēlreiz tā precīzāk - redziet, ārkārtīgi nopietna man liekas situācija, ka nu jau vairāk nekā desmit gadus ar dažādiem mēģinājumiem, gan sākot ar "Jauno laiku" un Einaru Repši, gan daloties "Jaunajam laikam", "Pilsoniskajai savienībai", gan nākot visādām citām partijām, mēs joprojām atrodamies situācijā, ka parlamentu, Saeimu atbalsta 5-7% vēlētāju. Ja mēs joprojām turpināsim cerēt, gribēt un, esmu ļoti pārliecināts, ka tā tam vajadzētu notikt, ka Latvija ir demokrātiska, parlamentāra valsts, tad elementāra loģika saka, ka ilgtermiņā, visticamākais, tas būs ļoti grūti izdarāms ar tik zemu [sabiedrības] atbalstu. Savukārt neviens nav parādījis pasaulē citu demokrātisko modeli, kas bāzējas uz politiskajām partijām kā demokrātiskās sistēmas mugurkaulu. Kā var ilgstoši pastāvēt demokrātija, ja politiskās partijas ir tādas, kādas tās ir šobrīd - vājas, nestrukturētas, vāji finansētas vai nefinansētas vispār. Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kurā netiek finansētas politiskās partijas no valsts budžeta. Vai mēs gribam cerēt, ka pēc gada atkal kāds neatlaidīs Saeimu? Vai tās ir pamatotas cerības? Manuprāt, nē. Līdz ar to, ja mēs šodien raugāmies konkrētajā situācijā, kā es ar visu to atbildību pret politisko situāciju gribētu rīkoties, tad tas ir tiešām strādāt vietā, kur mans darbs ir daudz noderīgāks, efektīvāks, zinot arī to, ka aktīvā politikā ir jāpaiet malā.
