Klasē. Foto: Gatis Gierts, F64
Apgalvojums, ka striktāka izglītības sistēma palīdzēs atrast darbu vai nodrošinās jaunieša nākotni, ir absurds
Šā gada „DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka gan vispārējās, gan augstākās, gan arī profesionālās izglītības kvalitātes vidējais novērtējums ir uzlabojies. Izglītība dažādos tās līmeņos sabiedrības skatījumā kļuvusi nedaudz labāka.
Te gan ir jāatceras, ka īpašības, kas raksturo „labu izglītību", mēdz atšķirties dažādos izglītības līmeņos, kā arī, ka šis „labāk" varbūt nemaz nav saistāms ar pašu izglītību, bet vienkārši - ar dzīvi apkārt.
Latvijā pēdējos gados valsts un par izglītību atbildīgās institūcijas ir veicinājušas ļoti pretrunīgas interpretācijas par to, kas tad īsti ir kvalitatīva izglītība. Tiek sagaidīts, ka augstskolās studējošie jaunieši spēs iekļauties darba tirgū un būs spējīgi radīt inovācijas, kā arī radīt paši savas darba vietas. Skolās bērniem ir jābūt labāk sagatavotiem priekšmetos, kuri būs nepieciešami augstskolās un darbā. Turklāt skolēniem jāspēj arī improvizēt, brīvi jāpielieto savas zināšanas, un pāri visam - valsts ļauj vecākiem ar savu izvēli (nu vismaz daļēji) noteikt, kuras skolas tiks saglabātas. Attiecīgi - kuras skolas ir „labas".
