Čekistu lēmums 1942.gada maijā nogalināt Longinu Ausēju.
Ētiskai nostādnei, ka cilvēka garīgā esība, intelekta pasaule un pašizpausmes raisīts prieks ir svarīgāki katra laimei un sabiedrības labklājībai, nekā universitātes eksports, jābūt ikviena izglītības ministra darbības morālam pamatam
Mūsu Latvijā sabiedriskās sarunās par kāda valdības dalībnieka izvēli parasti vērtējam divas lietas: pirmkārt, darāmo darbu sarakstu, plānus un ieceres, otrkārt, arī kandidātu raksturu, īpašības, līdzšinējo dzīves gājumu, kas ļauj veidot morālus priekšstatus par gaidāmo.
Dzīvē, arī sabiedrības dzīvē, laikam ritot, mainās praktiski kopīgo mērķu īstenošanas rīki kā pārvaldes paņēmieni, tehniskie līdzekļi vai informācijas ieguves veidi, taču esmu pārliecināts, ka morālie un ētiskie rādītāji, personības izaugsmes ceļš, prasības, kādas izvirzām publiskām amatpersonām ir vērtības, kuras apvieno tuvus laikus un tālu pagātni. „Šeit lieta negrozās vairs ap tīri personīgu brīvību rīkoties ar sevi pēc patikas, dzīvot tā, kā [..] spēka pārpilnība, neapdomība un pieredzes trūkums ievirza, bet gan ap kopīgu tautas lietu un lielāku uzdevumu, jo pilsēta, kas kalnā, tālu redzama".
