Ziedi Komunistiskā genocīda upuru piemiņai pie Torņakalna stacijas. Foto: Evija Trifanova, LETA
Pasargāsim sevi, neļaujot jūnija Cerberam nogriezt ceļu uz atmiņām, kuras stāv aiz 14. un 17.datuma
Jūnijs - vasara, Jāņi, siltums, prieks. Brīvdienas, latviešu ieplūdums Latvijā no trimdas un diasporas zemēm. Vasaras prieki - Dziesmu un deju svētki, 3x3, 2x2,...
Un tieši pa vidu, kā tādi Cerberi mūsu tautas kopīgai atmiņai ir vispirms 14., un pēc tam 17. - Latvijas ilgās okupācijas sākums.
Vienā pusē šiem datumiem - gandrīz mitoloģizēta starpkaru neatkarīgā Latvija, bet otrā pusē - okupācija, ciešanas, Sibīrija un holokausts. Daudziem diemžēl Cerbers pārāk labi ir veicis darbu un pasargājis no jebkādas daļas no kopīgās atmiņas par okupācijas periodu.
Bet šī pasargāšana ir daļēji iluzoriska, jo Zigmunds Freids jau brīdināja par izstumtām atmiņām un kā tās kā neredzams rēgs tomēr apdraud līdzsvarotu garīgo dzīvi. Tā mēs arī netiksim atbrīvoti no šiem pagātnes rēgiem, kamēr neesam tos konfrontējuši, sapratuši un nolikuši savās vietās.
