Komunistu vadoņa Ļeņina piemineklis no separātistiem brīvajā Slovjanskas daļā apvīts ar Ukrainas karogu. Foto: EPA/LETA
Rudenī gaidāmajām vēlēšanām ir tikai viens atskaites punkts
Vēl pašā pērnā gada nogalē, ar kādu Latvijas politiķi pārmijot vārdus par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ieminējos, ka, manuprāt, 12.Saeimas vēlēšanās par būtisku atskaites punktu kalpos 2012.gada februāra tautas nobalsošana par divām valsts valodām. Tā teicu un domāju, jo tāda bezkaunība pret Latvijas tautu un valsti, ko piedzīvojām tautas nobalsošanas sakarā, vismaz mani satricināja līdz dziļākajiem dvēseles slāņiem. Tomēr manu sarunu biedru šī doma tobrīd līdz galam nepārliecināja, jo tautas nobalsošana likās laimīgi garām un jau tik tālā pagātnē.
Tagad esam tikai nepilnu divu mēnešu attālumā no 12.Saeimas vēlēšanām, un piekrītu, ka tautas nobalsošana diezin vai būs svarīgākais atskaites punkts, balsojot vēlēšanās. Notikumu Ukrainā un Krievijas rīcības ēnā tā tiešām patlaban varētu likties tikai kā padziļāka ceļa gramba mūsu tautas un valsts grūtajā ceļā uz gaišāku nākotni. Jo kas gan vairs ir viena gramba, ja jautājums ir par krustcelēm un par to, kurp tālāk vispār vedīs mūsu ceļš.
