Lauksaimnieku protesta akcijā šogad februārī. Foto: Gints Ivuškāns, F64
Bez intensīvā spiediena, ko Latvija īstenoja ES institūcijās un dalībvalstīs, nebūtu tik labu rezultātu lauksaimnieku atbalstam
Eiropas Parlamenta lēmums iekļaut EP mandātā sarunām ar Padomi un Komisiju par Kopējas lauksaimniecības reformas (KLP) formulējumu, kas paaugstinātu Baltijas valstīm tiešmaksājumus vēl par 500 miljoniem eiro ir liels sasniegums, kas nav radies pēdējās nedēļās un pat ne pēdējos mēnešos.
Šis EP balsojums ir priekšpēdējais solis milzīgā procesā, kuram ir strādājuši daudzi jo daudzi cilvēki vairākus gadus katrs savā vietā un visos līmeņos. Savu ieguldījumu ir devis Ministru prezidents, ministri un Eiropas Parlamenta deputāti, Latvijas diplomāti un ES institūcijās strādājošie ierēdņi no Latvijas, zemnieku organizāciju pārstāvji un žurnālisti. Šajā balsojumā ir gan piketētāju dziesmas un ugunskuri, gan to zemnieku viesmīlība, kas uzņēma savās saimniecībās atbraukušos EP deputātus, cienāja ar smaržīgām Latvijas zemenēm, medu, kazas sieru un pašceptu maizi, stāstot par to, kas viņiem KLP reformā ir vissvarīgākais.
