Anatolijs Gorbunovs. Foto: Kaspars Krafts, F64
Bijušais LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs uzsver - Latvijai pašlaik vissvarīgākais ir aizsardzība un sabiedrības saliedētība
Bijušais LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs runāt ar žurnālu "Ir" pirms 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadskārtas piekrīt nelabprāt. Veselības problēmas traucējot koncentrēties ilgākai intervijai. Tomēr mūsu saruna raiti rit divu stundu garumā.
Īsi pirms Neatkarības deklarācijas pieņemšanas - 1990.gada aprīlī - jūs, Dainis Īvāns, Vilnis Edvīns Bresis un Ilmārs Bišers devāties uz Maskavu informēt PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu par gaidāmo LPSR Augstākās padomes lēmumu. Kāda bija saruna?
Tas Maskavā sākās ar interesantu notikumu. Es biju Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs, līdz ar to automātiski - arī PSRS AP Prezidija priekšsēdētāja vietnieks. Un man Maskavā pienācās mašīna - tāds ZILs, ar kuru varēja braukt Kremlī iekšā. Bet, tā kā es negribēju īpaši izrādīt to, mēs sasēdāmies tajā mašīnā, aizbraucām līdz Sarkanajam laukumam no otras puses, atstājām to un gājām cauri caurlaižu telpu. Un tur neviens neko par mums nezināja - ka mēs būsim vai ko, vai kas. Mēs tur ilgi mocījāmies, kamēr beigās viņi sazvanījās ar pieņemamajām un vēl kaut ko, kur arī īsti nezināja, vai caurlaides pasūtītas vai nepasūtītas. Pēc tam izrādījās, ka viņi nevarēja iedomāties tādu variantu, ka mēs iesim kājām Kremlī, kad ir speciāla mašīna, kura iet caur caurlaidi iekšā un ko īpaši nepārbauda.
