Enerģijas dzēriens. Foto: Edijs Pālens, LETA
Rūpīgāk jāanalizē uzturbagātinātāju, „sporta" dzērienu un šokolādei līdzīgu izstrādājumu lietošana bērnu vecumā
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pēc Eiropas Komisijas barga pieprasījuma radīja ekspertu grupu, kas ilgos un nogurdinošos pētījumos centās atbildēt uz jautājumu - vai un cik kaitīgs ir kofeīns, īpaši, ja tiek kombinēts ar citām enerģijas dzēriena sastāvdaļām (taurīnu un D-glikurona-γ-laktonu), alkoholu vai fizisku slodzi. Īpaši EFSA pētījusi kofeīna un citu enerģijas dzēriena sastāvdaļu ietekmi uz grūtnieču, zīdītāju un bērnu veselību.
Latvija ar šo problēmu saskaras reizi divos gados, kad publiskajā telpā, Saeimas komisijās vai ministriju kabinetos atsākas diskusija par nepieciešamību aizliegt enerģijas dzērienus un kolu vai, ja ne aizliegt, tad ierobežot to pieejamību bērniem. Tiesa, bargi aizliegumi bērniem nelietot alkoholu pastāv jau sen, bet veikalniece nereti labprāt pārdod jauniešiem pa divlitru pudelītei alus vai puslitra pudelītei šņabja, un, ja nu pārdevēja - neparko, allaž pie rokas ir kāds gādīgais un izpalīdzīgais onka. Galvenais arguments kolas un enerģijas dzērienu aizliegšanai bērniem ir: „Viņi tos ballītēs dzer kopā ar alkoholu." Nekad pēc šādiem argumentiem Saeimā neesmu dzirdējis deputātus interesējamies, kā šajā bērnu ballītē gadījās alkohols.
