Deportāciju piemiņa kā traģiska demokrātijas mācības lappuse

  • Jānis Bordāns
  • 25.03.2014
Brīvības piemineklis. Foto: Edijs Pālens, LETA

Brīvības piemineklis. Foto: Edijs Pālens, LETA

Kad Nezvērs snaikstās gar mūsu robežām, ir svarīgi atgādināt par padomju deportācijām un neko tādu nepieļaut nākotnē

Šajā dienā pirms 65 gadiem - 1949.gada 25.martā - Latvija piedzīvoja vienu no traģiskākajām dienām mūsu vēsturē. Staļina komunisti un viņu vietējie līdzskrējēji - gan tie, kurus vadīja pārliecība, gan tie, kuri, savtīga pašlabuma meklējumos, centās politisko situāciju izmantot merkantilās interesēs - organizēja visplašāko Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā tieši strādīgākās un nacionāli, valstiski domājošākās daļas izsūtīšanu uz Sibīriju - pretī postam un nāvei.

Autoritāro komunistu Latvijā organizēto pirmo represiju - 1940. un 1941.gadā - mērķis bija atbrīvot Latviju no valsts politiskās un intelektuālās elites, jo, sabiedrībai atņemot intelektuālos resursus jeb "smadzenes", ar to ir krietni vieglāk manipulēt, to iebiedēt, pakļaut.

Jaunākajā žurnālā