Brīvprātīgais Lāto*: apdullinoša skābe no izvadkanāla

  • Gatis Puriņš
  • 23.01.2015
Nepūt pīlītes jeb nemelo! Foto: Edijs Pālens, LETA

Nepūt pīlītes jeb nemelo! Foto: Edijs Pālens, LETA.

Autors pret portālu "Pietiek.com" vērsies Drošības policijā, kas jau nodevusi materiālus Valsts policijai resoriskas pārbaudes un izmeklēšanas darbību veikšanai

Latvijas politiskajai un mediju videi reizēm der pamācīties no ungāriem, konkrēti no satrunējušās Austroungārijas impērijas. Starptautiski atzītais čechu politikas zinātnieks Jaroslavs Hašeks ir licis mutē krietnajiem ķeizariskajiem un ķēnišķajiem Austroungārijas impērijas kareivjiem vārdus: "Mīļais draugs, mans stāsts, kas tūlīt sekos, jums ārkārtīgi skaidri parādīs, ka katru darbu gaida atmaksa."

Arestantu vagonā ķ. un ķ. 91. pulka brīvprātīgais Mareks dalījās ar saviem likteņa biedriem īsā masu komunikācijas teorijas un žurnālistikas prakses apvienojumā, analizējot piemēru, kad pats bija atzītā žurnāla "Dzīvnieku pasaule" galvenais redaktors. "Tā kā es gribēju iepazīs tināt publiku ar kaut ko pavisam jaunu, tad es sāku izdomāt dzīvniekus," brīvprātīgais Mareks akcentē. "Es izgudroju skābjvēderi valzivi. Šī jaunā valzivju suga bija delfīna lielumā, izvadkanalā tai bija sevišķs ar skudrskābi pildīts pūslis, no kā mana valzivs ar troksni izšļāca uz mazajām zivtiņām, ko gatavojās aprīt, apdullinošu nāvējošu skābi, kuru vēlāk kāds angļu zi nātnieks - neatceros, kādu vārdu es viņam devu - nosauca par valzivs skābi. [..] Drīz pēc «skābjvēderes valzivs» es atklāju veselu virkni citu dzīvnieku. Nosaukšu no tiem tikai «slīpēto labdabi», zīdītāju no ķenguru sugas, «ēdamo vērsi», mūsu govs cilts tēvu, un «sēpijas infuzoriju», ko es pieskaitīju klejotājām žurkām. Ar katru dienu radās jauni dzīvnieki. Es pats biju pār steigts par saviem panākumiem šinī nozarē. [..] Vai dabas pētniekiem bija līdz tam kāda jēga par «inženiera Kūna blusu», ko es atradu dzintarā un kas bija pilnīgi akla, jo bija mitinājusies tikpat akla aizvēsturiskā kurmja ādā, bet pēdē jais, kā es rakstīju, bija mantojis savu aklumu no savas cilts mātes pārošanās ar kādu aklu «alu proteju» no Postojnas grotes, kas tajos laikos sniegusies līdz tagadējam Baltijas okeānam? Šis īstenībā neievērojamais gadījums izraisīja lielu polemiku starp laikrakstiem «Čas» un «Čech», jo pēdējais kādā no sa viem feļetoniem citēja manu rakstu par manu jaunatklāto blusu, piezīmēdams: «Dievs labi dar' ko darīdams.»**

Jaunākajā žurnālā