Latvijas Tautas frontes 25 gadu jubilejas koncerts pie Brīvības pieminekļa. Tajā pašā vakarā LTV "Panorāma" parādīja diskusijas raisošo sižetu par Latvijas neseno vēsturi. Foto: Evija Trifanova, LETA
Ja LTV izvēlētos intervējamos pēc „patīk-nepatīk" principa, tad mēs rīkotos nepareizi
Svarīgu valstisku jubileju rudenī ir vērtīgi atskatīties pagātnē, lai atgādinātu sev noietā nogriežņa iespaidīgo garumu. Citu vidū, arī mediju brīvības jomā.
Pirms gadiem divdesmit trijiem uz Latvijas radio rīta raidījumu „Doma laukums" bija uzaicināts Anatolijs Aleksejevs. Šodien no kolektīvās apziņas jau izdzisis vārds, bet tolaik - viens no redzamākajām figūrām kustībā „Latvijas PSR Internacionālā darbaļaužu fronte" jeb Interfronte. Raidījuma vadītājam šķita svarīgi iztaujāt Aleksejevu nepastarpināti - galu galā viņš aktīvi darbojās organizācijā, kuras filozofija uzkrītoši disonēja ar sabiedrības kopējo noskaņojumu, un bija svarīgi saprast viņa argumentus un motivāciju. Saruna tiešraidē noritēja bez aizķeršanās, un pēc raidījuma gan intervētājs, gan intervējamais mierīgi atstāja Radio māju. Bet, tiklīdz aiz viņiem aizvērās smagās durvis, mājā sāka mutuļot kaislības, kas nerimās dienām - kā tad tā, kāpēc mēs laižam ēterā kādu, kurš mums nepiekrīt un nepatīk? Mēs toreiz bijām brīvi, bet vēl ne tik brīvi, lai, pārfrāzējot Voltēru, mirtu par Aleksejeva tiesībām izteikt viedokli, lai cik nepieņemams un nepatīkams tas būtu.
