Policisti Horvātijas austrumos pie Tovarnikas apturējuši migrantus un bēgļus, kad tie pameta dzelzceļa staciju, lai dotos uz Zagrebu. Foto: EPA/LETA
Ir būtiska atšķirība starp „lūgt palīdzību" un „pieprasīt palīdzību"
Mēs, Latvija, jau sen esam izvēlējušies piederēt Eiropai - tās kultūrai, vērtībām un tradīcijām. Attiecīgi mums ir arī jāuzņemas atbildība par dažādām problēmām, kā to dara Eiropas valstis. Tāpēc nav divu domu par to, vai mums ir jāpalīdz bēgļiem. Ir jāpalīdz. Tomēr tas ir jādara gudri. Tas nedrīkst notikt uz mūsu cilvēku vai valsts pašcieņas rēķina.
Un tas nozīmē, ka mums nav jāatkāpjas no savām vērtībām un jāpiekāpjas bēgļu prasībām. Patlaban jautājums ir par nācijas identitāti un vērtībām. Citiem vārdiem sakot - par to, ar ko mēs vēlamies būt kopā.
Nav jārespektē bēgļu vērtības vairāk par savējām
Lai neveidotos situācija, kurā Eiropas valstis kļūst par savu vērtību ķīlniecēm, ir sev jāatgādina, ka mūsu civilizācijā pieņemts, ka tas, kurš lūdz palīdzību, neizvirza savas prasības un par saņemto izrāda pateicības jūtas. Ja bēgļi kaut ko pieprasītu, ko mēs būtu gatavi dot bez ierunām, tā būtu nevis cilvēcība un devība, bet gan pazemība, mazohisms, pašcieņas un pašvērtības trūkums. Šādā gadījumā saņēmējs nejutīs cieņu un pateicību pret palīdzības sniedzējiem. Un tādējādi pastāv risks, ka starp tautām var izveidoties neveselīgs attiecību modelis - tāds, kas nevirza uz attīstību un izaugsmi.
